Interesanti fakti par odiem
Odi sava ēdiena smaržu var sajust līdz 50 metru attālumam. Meklējot ēdienu vienā reizē viņi var pārvarēt līdz 64 kilometriem. Lai sameklētu jūs, odi izmanto ogļskābo gāzi, kuru jūs izelpojat. Cilvēki ar augstu steroīdu vai holesterīna koncentrāciju ādas virsējā kārtā stiprāk piesaista moskītus, un tur neko nepadarīsi. Odus tāpat piesaista urīnskābe, ko satur sviedri un kustības. Nodarboties ar sportu odu atrašanās vietā ir slikta ideja, tāpēc, ka paaugstināta ogļskābās gāzes un sviedru izdalīšanās pārvērtīs jūs par gardu kumosu apkārtējiem odiem. Asins ātri sarec, tāpēc ods padod pa siekalu trubiņu antikoagulantu, kas novērš asins sarecēšanu. Tāpat oda siekalām piemīt pretsāpju īpašības. Pēc tam, kad ods ir aizlidojis (vai jūs viņu nositāt), siekalas paliek zem ādas, izsaucot stipru apsārtumu un niezi. Nekasiet sakosto vietu, labāk sasmērējiet ar spirtu – tas ātri atbrīvos no sāpēm.
Pašas lielākās briesmas no odiem – nav pats kodiens, bet parazīti, kas tiek pārnēsāti uz oda dzeloņa un var nokļūt asinīs. Tas īpaši izteikti ir tropos, kur dzīvo malārijas odi, kas pārnēsā infekciju, nogalinot līdz trim miljoniem cilvēku gadā.
Aedes veida odi pārnēsā dzelteno kaiti, hepatītu un encefalītu. Tropisko dzeltenās kaites vīrusu arī pārnēsā odi. Reāli odi ir kukaiņi, kas nogalina vislielāko cilvēku skaitu gadā, taču AIDS viņi nepārnēsā, tāpēc ka šis vīruss iet bojā oda gremošanas sistēmā.
Odu aktivitātes stunda iestājas krēslas laikā un naktī, dienā viņi atpūšas, slēpjoties mājās un augos. Odi mēdz būt dažāda izmēra pat līdz 12,5 mm. Odi izrakteņi sasniedza 5 centimetru garumu! Odi nekož, bet sūc, pietiek ar 1200000 odiem, lai cilvēkam izdzertu visas asinis. Protams, ka tie ir tikai teorētiskie minējumi, tāpēc ka līdz tam cilvēks nomirs no apsārtuma un sāpju šoka. Eksperiments Kanādas tundrā parādīja, ka cilvēki ar atkailinātām rokām, kājām un ķermeni minūtes laikā saņem 9000 jauno moskītu kodumus. Tādos tempos divu stundu laikā cilvēks var zaudēt pusi asiņu.
Kož tikai odu mātītes. Kož kā cilvēkiem, tā arī citiem mugurkauliniekiem, no ziloņiem līdz pelēm un bruņurupučiem, izsūcot viņu asinis. Tāds ēdiens mātītēm nepieciešams lai iznēsātu pēcnācējus. Daži odu veidi var radīt pēcnācējus bez iepriekšējas asins izsūkšanas, bet pie pirmās izdevības viņi neatsakās no tās(Culex veids). Viena asins lāse dod dzīvību tūkstošiem odu oliņām. Pašas “garšīgākās” odiem ir cilvēka pirmās un otrās asinsgrupas asinis, kā arī bērnu. Odu tēviņi nenodarbojas ar asins sūkšanu, viņi pārtiek no augiem un nektāra. Oda dzelonis izskatās vienkārši, bet palielinot to pārvēršas sarežģītā konstrukcijā. Tas sastāv no sešām daļām – divām trubiņām, siekalu un barošanas, kam apkārt ir divi asi apakšējie žokļi un diviem “skalpeļiem” ar zāģveida zobiem. Visas 6 daļas iekļautas aizsargkārtā visā garumā. Kodiena laikā dzelonis ieiet ādā pāris milimetrus kamēr nesaniedz sīkos asinsvadus.
Odiem ir termojūtīgi orgāni, kas izvietoti uz antenu pāriem. Un trīs pāri kāju, kas viņus virza pie upura, kas izdala paaugstinātas koncentrācijas ogļskābo gāzi, siltumu un sviedrus. Acis aizņem lielāko oda galvas daļu. Viņi redz infrasarkanā gaismā, kas dod iespēju brīvi atrast siltasiņu upuri pilnīgā tumsā. Odu tēviņiem ir attīstīti dzirdes orgāni, kur ir tikpat jūtīgo šūnu cik to ir cilvēka ausī. Tas viņiem palīdz atrast un sekot mātītēm. Kad moskīts “dzird” pretējā dzimuma pārstāvi viņš pielāgo savu skaņu pie viņas. Tēviņi ar mātītēm “sinhronizējas” sekundes – divu laikā. Mātītei tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Diezgan vienkāršs un drošs līdzeklis aizsardzībai pret odu kodumiem ir repelentu izmantošana! Nepakļaujiet sevi nepatikšanām un briesmām!
– lieliska iespēja aizsargāt sevi un savus tuvākos no uzmācīgajiem odiem, ērcēm un moskītiem!
